Raidījuma "Zaļgalvis" 2. sezonu uzsākām ar stāstu par fermentēšanu, kuras tradīcija Latvijā šķiet ierasta, taču Eiropā, šķiet, sāk izzust, savukārt pagājušajā sezonā ar uztura skolas “Vegus” vadītāju Ditu Lasi taisijām maltīti no “atkritumiem” – ēdiena vienībām, kurām bieži vien ir lemts vientuļi sagaidīt derīguma termiņa beigas ledusskapja stūrī.

"Zaļgalvja" raidieraksta 2. sezonas noslēguma Rvīns Varde tiekas ar šefpavāru Mārtiņu Sirmo Kalnciema kvartāla tirgū, lai kopīgi spriestu par to, ko vispār nozīmē "zaļa kulinārija", sekotu līdzi latvieša ēdienkartes transformācijai pēdējās desmitgadēs un dalītos ar praktiskiem ieteikumiem, kas palīdz kuņģa cīņā ar prātu.

Raidījuma "Zaļgalvis" sērijā “Senākie Rīgas koki” Rvīns ar Anitru Tomu apzināja to, kā urbānie apstādījumi var nest vietas vēsturi, savukārt sērijā “Dzīve zaļā festivālā” viņš ar vides aktīvistu Edgaru Ricevu sprieda par veidiem, kuros ekoloģijas tēma var ienākt arī pilsētvidē ar mākslas palīdzību. Podkāsta "Zaļgalvis" jaunākajā epizodē par urbāno sadzīvi, vajadzību vērst uzmanību ne tikai uz individuālu koku glābšanu un to, kāds ceļš ir mērojams līdz "zaļai pilsētai", Rvīns sarunājas ar  vienu no raidījuma “Ielas garumā” veidotājiem, pilsētvides un tūrisma pētnieku, kritiķi un žurnālistu Mārtiņu Eņģeli.

Raidījuma “Zaļgalvis” epizodē “Dārzs pret vientulību” Rvīns Varde iepazinās ar rīdzinieci Teresforu, kas aizrautīgi kopj savu stūrīti Sporta pils dārzos, pērn izveidotā mazdārziņu kompleksā Rīgas centrā. Lai parunātu vairāk par urbāno dārzkopību, podkāsta “Zaļgalvis” jaunākajā epizodē Rvīns uz sarunu aicinājis šī projekta idejas autori un kuratori Renāti Lagzdiņu.

Sākoties pavasarim, cilvēki atkal piepildīs ne tikai daudzās atpūtas vietas pie dabas, bet arī tūrisma inventāra veikalus. Par to, kā nodrošināties pārgājienam, kas ir ekotūrisms un kāpēc zemē nomesta pudele nav mūsu lielākā problēma, podkāstā “Zaļgalvis” stāsta ekotūrisma entuziasts, Dabas tūrisma asociācijas valdes loceklis un Vidzemes Augstskolas docētājs Edgars Ražinskis.

Raidījuma “Zaļgalvis” sērijā “Āra vingrošana” Rvīns iepazina rīdziniekus, kas regulāri tiekas, lai kopīgi nodarbotos ar sportu pilsētas publiskajās ārtelpās, turklāt ne tikai vasaras tveicē, bet arī sala spelgonī. Daļa to dara, lai uzlabotu fizisko formu svaigā gaisā un labā kompānijā, bet ir cilvēki, kuri savu hobiju pārcēluši nākamajā līmenī. Podkāsta “Zaļgalvis” jaunākajā epizodē Rvīns sarunājas ar Eviju Reini, kura 2021. gada nogalē uzvarēja Antarktīdas ledus maratonā, turklāt – ar jaunu rekordu savā kategorijā!

Jau gadiem eksperti ceļ trauksmi par stāvokli Baltijas jūrā – dzīvība tajā turpina izzust un daudzviet zem viļņiem nevis rosās zivis un cita jūras radība, bet valda piķa melna tumsa un tukšums. Kāpēc tā un ko mēs varam darīt, lai jūru glābtu? Lai to noskaidrotu, podkāsta “Zaļgalvis” vadītājs Rvīns Varde uz sarunu aicinājis Magdu Jentgenu, Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju Pasaules dabas fondā Latvijā.

Bieži vien kaitēšana dabai ir saistīta ar nezināšanu, piemēram, neizpratni par to, kāpēc vecus medikamentus nevar vienkārši izmest sadzīves atkritumos – raidījuma “Zaļgalvis” sērijā “Mājsaimniecības gudrības” saules paneļu entuziasts Guntars Kopeika stāstīja par alternatīvu enerģijas ieguvi, kas ir ne tik acīmredzami saudzīgāka izvēle dabai. Par to, kā acīm neredzamais piesārņojums ietekmē mūsu dzīvi, podkāstā “Zaļgalvis” ar Rvīnu sarunājas hidrobioloģe Ieva Putna-Nīmane.

Raidījuma “Zaļgalvis” sērijā “Dabas apklušana” beļģu režisors Deivids Vēbers-Krebs (David Weber-Krebs) stāstīja par to, kā ar mākslas palīdzību iespējams publikai parādīt cilvēka izraisītas dabas izmaiņas – to, kā apklust putni, kukaiņi, koku šalkoņa. Tā nav apklušana, ko saistām ar harmoniju un mieru, drīzāk baiss klusums, kas liecina – notiek pārmaiņas, izmirst sugas.

Par dabu kā saudzējamu vērtību jau vairākas desmitgades publiski runā žurnālists un aktīvists Dainis Īvāns. Šajā podkāsta “Zaļgalvis” sarunā Īvāns stāsta par vides aktīvisma dzimšanu Latvijā, dabas pārmaiņām, ko redz savām acīm un dzird savām ausīm, kā arī to, ko ikviens varam darīt lietas labā.

Kaislības ap miljoniem gadu senām fosilijām, izdzīvošana dabā un savas upes atrašana. Ilze Lasmane-Brože veido LTV1 raidījumu “Pa straumei”, kur divi jaunieši un suns Urga apceļo Latviju laivās, iepazīstot gan daudzveidīgās Latvijas upes, gan interesantākos pieturpunktus to krastos. Arī pati Ilze ir aizrautīga laivotāja un dabā gājēja. Podkāsta “Zaļgalvis” 2. sezonas 2. epizodē Rvīns tiekas ar Ilzi, lai parunātu par videi un cilvēkam draudzīgu ūdens (un ne tikai) tūrismu.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats?

Šis ir pēdējais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām. 

Šajā sarunā kara žurnālists Atis Klimovičs stāsta par to, kā iegūt persona non grata statusu Krievijā un kā pazūd vīzas, par to, kā sagatavoties braucieniem uz karstajiem punktiem un pēcāk tikt galā ar redzētajām šausmām, kā arī par to, kāpēc kara žurnālistikai agrāk bija daudz piemērotāki apstākļi un kāpēc nevajag baidīties reportāžās ieņemt konkrētu pozīciju. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Kas kopīgs zobārstiem un arboristiem? Kā mēs varam cīnīties ar ledu, nekaitējot kokiem? Kāpēc arborists ir perspektīva profesija jauniem cilvēkiem? Televīzijas raidījuma “Zaļgalvis” 2. sezonas otrajā sērijā Rvīns Varde kopā ar žurnālisti Anitru Toomu meklēja Rīgas senāko koku saknes un iepazina pilsētas parkus, savukārt jaunās podkāsta “Zaļgalvis” sezonas pirmajā ierakstā uz sarunu aicinājām arboristu un kokkopi Edgaru Neilandu.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats?

Šis ir piektais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām. 

Šajā sarunā "Delfi" mediju grupas galvenais redaktors Ingus Bērziņš stāsta par interneta mediju pirmsākumiem Latvijā un to nākotni, par sociālo mediju ietekmi un komentāru sadaļas skaistumu un postu, analizē, kādēļ Latvijas drukātās preses līderi nekļuva par būtiskākajiem interneta mediju vides spēlētājiem, kā arī norāda uz saistību starp mediju abonēšanu un pilsonisko aktīvismu. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats?

Šis ir ceturtais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām. 

Šajā sarunā žurnālists Oļegs Ignatjevs, kurš strādājis dažādos Latvijas krievu medijos, stāsta par Rīgas domes spiedienu uz agrāko TV5, politikas un žurnālistikas attiecībām, žurnālistu atalgojuma problēmu, pirmo nopietno krievvalodīgo diskusiju raidījumu "Puntki uz i" LTV7, kā arī analizē krievu mediju stāvokli Latvijā vispār. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats?

Šis ir trešais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām. 

Šajā sarunā laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktore Daiga Bitiniece stāsta par to, kā ar reģionālie laikraksti konkurē ar pašvaldību informatīvajiem bukletiem, kā paiet laikraksta ikdiena un kādi izaicinājumi gaidāmi nākotnē. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats?

Šis ir otrais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām. 

Šajā sarunā Sarmīte Ēlerte stāsta par laikraksta "Diena" tapšanu un to, kā veidojās žurnālistikas vide pēc neatkarības atgūšanas. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Šis tiek saukts par viltus ziņu un pēcpatiesības laikmetu. Sociālie mediji daudziem kļuvuši par alternatīvu tradicionālajiem medijiem, un pētnieki brīdina par nopietniem draudiem demokrātijai. Iespējams, brīvā prese ir svarīgāka nekā jebkad – cik stiprs ir tās pamats?

Šis ir pirmais no sešiem sērijas "Latvijas mediju arheoloģija" podkāstiem, kuros Rita Ruduša sarunāsies ar svarīgām Latvijas mediju vides personībām, aplūkojot brīvās preses atdzimšanu un nostiprināšanos Latvijā no astoņdesmito gadu beigām līdz mūsdienām. 

Šajā sarunā Nellija Ločmele stāsta par to, kā oligarhi pārņēma laikrakstu "Diena", kā nauda ietekmē politiku un Latvijas mediju vidi. Podkāstu sērija top ar Mediju atbalsta fonda finansējumu. Lasi arī sērijas rakstus "Satori" un meklē video "Satori" sociālo mediju profilos.

Load more

Podbean App

Play this podcast on Podbean App