Satori podkāsti

#2.5 Kultūristi un apkaimisti // Dārzciema apkaimes biedrība – kā "apkaimisti" var veicināt savas kopienas piederības sajūtu?

Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas noslēdzošajā epizodē tiekamies ar Sandu Rozi un Lauru Dubru no Dārzciema apkaimes biedrības. Sarunā aktīvistes stāsta par biedrības vēsturi un izaugsmi pēdējo gadu laikā, veidu, kā ar dizaina palīdzību biedrība palīdz veidot jaunu apkaimes vizuālo identitāti, kā arī pašvaldības sniegto iespēju izmantošanu labākas dzīves vides radīšanā.
Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem.
Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

#2.4 Kultūristi un apkaimisti // "Rīgas Mazjumprava", kultūra kā aktīvas kopienas radītāja un piecu apkaimju kopsvētku veidošana

Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas pirmspēdējā epizodē tiekamies ar biedrības "Rīgas Mazjumprava" pārstāvi un šī gada apkaimju svētku Dreiliņkalnā organizatori Inesi Grandāni! Sarunā apspriežam to, kā kultūras objekts apkaimē sniedz platformu apkaimes iedzīvotājiem saistoša satura veidošanā, kā nonākt līdz punktam, kurā apkaimes iedzīvotāji paši ierosina savas iniciatīvas, kā arī aplūkojam augustā novadītos piecu apkaimju svētkus gan caur gūto, gan zaudēto iespēju prizmas.
Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem.
Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

#2.3 Kultūristi un apkaimisti // Avotu apkaime – kultūras koncentrācija, uzņēmumi kā biedri un savas vietas meklējumi

Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas trešajā epizodē tiekamies ar Avotu apkaimes pārstāvi Miku Celmiņu, kurš stāsta par to, kā ir būt apkaimei ar salīdzinoši lielu kultūras iestāžu piesātinājumu, apkaimju svētkiem kā platformu iedzīvotāju jaunradei, kā arī pienesumu, kuru biedrība gūst, uzklausot ne tikai Avotu iedzīvotājus, bet arī uzņēmējus un pat apkaimes viesus.
Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem.
Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

#2.2 Kultūristi un apkaimisti // Brasas apkaime un 101 iemesls, kādēļ ieklausīties māmiņu viedoklī

Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas otrajā epizodē tiekamies ar Brasas apkaimes patrioti, aktīvisti un apkaimes biedrības pārstāvi Inesi Auziņu, lai uzzinātu, kā apkaimei ir sekmējies ar savu projektu realizēšanu, pieredzi pašiem savas teātra izrādes producēšanā un to, kādēļ māmiņas ir katras apkaimes slepenās kareives.
Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem.
Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

#2.1 Kultūristi un apkaimisti // Grīziņkalna apkaimes biedrība – starppaudžu kopiena, tieksme uz mūsdienīgumu un efektīvas komunikācijas nozīme

Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas pirmajā epizodē tiekamies ar vienu no publiskajā telpā manāmākajam “apkaimistēm”, arhitekti, Rīgas apkaimju alianses valdes locekli un Grīziņkalna apkaimes biedrības aktīvisti Martu Kotello!
 
Sarunā noskaidrojam, kā Grīziņkalna apkaimes biedrībai ir izdevies pāris gadu laikā kļūt par vienu no lielākajām Rīgas apkaimju biedrībām, par tiešas un netiešas komunikācijas veidiem, kā biedrība aizsniedz apkames iedzīvotājus, un kooperāciju kopīgiem mērķiem, teiksim, trokšņa mazināšanai.
 
Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem.
Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

#5 Latgolys vaicuojums // Ilze Sperga un Vineta Vilcāne

Latgaliešu valoda un literatūra arvien ir marginalizēta – gan publiskajā telpā un medijos, gan vēstures un mācību grāmatās. Latgaliešu dzejniece, zinātniece un sabiedriskā darbiniece Ilze Sperga savā rakstā sērijā "Latgolys vaicuojums" pat izmanto apzīmējumu "geto". Kāda īsti ir latgaliešu valodas vieta literatūrā un Latvijas publiskajā telpā gan Latgalē, gan citur Latvijā? Raidieraksta "Latgolys vaicuojums" piektajā un pēdējā epizodē par to sarunājas Ilze Sperga un vēsturniece, latgaliešu valodas aktīviste un latgaliešu valodas mācīšanās aplikācijas "Vasals" autore Vineta Vilcāne. Raidierakstu vada antropoloģe un sērijas redaktore Dace Dzenovska.
 
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

#4 Latgolys vaicuojums // Jānis Sārts un Anna Elizabete Griķe

Runājot par Latgali, var minēt vairākas robežšķirtnes: valodu, valstu, vēsturiskās. Par Latgali kā robežzemi un to, kādas robežas mums jāsargā fiziski un kādas – savos prātos, Latgalei veltītā cikla "Latgolys vaicuojums" raidierakstā sarunājas raksta "Nepārkāp robežu" autore, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pierobežas monitoringa eksperte un antropoloģe Anna Griķe, NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts un cikla redaktore, antropoloģe Dace Dzenovska.
 
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

#3 Latgolys vaicuojums // Oļegs Krasnopjorovs un Inna Šteinbuka

Ar ekonomisko situāciju skaidrotas daudzas Latgales problēmas – gan emigrācija un reģiona iztukšošanās, gan latgaliešu politiskās izvēles un apmierinātība ar dzīvi kopumā. Ekonomisko atpalicību mēģināts risināt arī valstiskā līmenī, ieviešot Latgales speciālo ekonomisko zonu, taču strauju un paliekošu augšupeju arī šis instruments nav nesis. Kur īsti rodamas Latgales ekonomiskās atpalicības saknes un kā mazināt reģiona nevienlīdzību ar pārējo Latviju?
"Satori" sērijas "Latgolys vaicuojums" 3. raidierakstā par ekonomisko situāciju Latgalē sarunājas Latvijas Universitātes docents, Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists un raksta "Vai Latgale lemta mūžīgai ekonomiskai atpalicībai?" autors Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Universitātes profesore, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka un sērijas redaktore, antropoloģe Dace Dzenovska.
 
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

#2 Latgolys vaicuojums // Olga Procevska un Andris Saulītis

Teju pēc katrām vēlēšanām no jauna uzvirmo satraukums par to, Latgale atkal balsojusi "nepareizi". Cenšoties skaidrot atšķirības Latgales un pārējās Latvijas politiskajās izvēlēs, daudz runāts par kultūru, valodu un Latgales etnisko sastāvu, taču maz uzmanības pievērsts ekonomiskajai plaisai.
Vai un kā sociālekonomiskā nevienlīdzība un nabadzība ietekmē politiskos viedokļus un balsojumu? Kā šo nevienlīdzību mazināt? Par to raidieraksta "Latgolys vaicuojums" 2. epizodē sarunājas komunikācijas zinātnes doktore un stratēģiskā biznesa konsultante Olga Procevska, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis un sērijas redaktore Dace Dzenovska.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

#1 Latgolys vaicuojums // Lauris Liepa un Agris Bitāns

Latgalei un latgaliešu kultūrai Latvijā ir īpaša vieta – no vienas puses, apbrīnota un cienīta, no otras puses, sveša un nesaprasta. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un pēdējām Saeimas vēlēšanām, kurās liels skaits latgaliešu atdeva savu balsi par prokrieviskām partijām, Latgale un tās robeža ar agresīvo kaimiņvalsti kļuvusi par īpaši sarežģītu tematu, un publiskajā telpā bieži izskan izteikumi, ka "Latgales jautājums" kaut kā jārisina. Vai tā tiešām ir, un ko īsti tas nozīmē? Cik labi citos novados dzīvojošie vispār izprot Latgali? Rakstu un raidierakstu sērijā "Latgolys vaicuojums" sīkāk pievēršamies vairākiem spriedzes punktiem Latgales un Latvijas attiecībās, reflektējot par to, kā tie veidojušies un veido mūsu identitāti. 
Cikla pirmajā raidierakstā par Latgales un latgaliešu vietu valsts pamatos sarunājas sērijas redaktore Dace Dzenovska, Latgales kongresa izpildpadomes priekšsēdētājs, jurists un raksta "Vai latgalieši ir nācijas sastāvdaļa" autors Agris Bitāns, kā arī zvērināts advokāts un lektors Lauris Liepa.
 
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".